Dzejas dienas 2014

DZEJA PIEVELK!

„…simtu četrdesmit astoņi, simtu četrdesmit deviņi!” Rainis varonīgi nopūtās un atlaida rokas no vingrošanas stieņa. Dzimšanas dienās viņš nekad nebija ļāvis sevi sēdināt uz krēsla un mest gaisā. Kad nevar celt citus, ir jāceļas pašam!

„Tu kļūsti arvien pievilcīgāks!” no piepūles mazliet sagurušo un pārdomās iegrimušo Raini iztraucēja Aspazija. „Tas pateicoties dzejai,” viņai atjokoja Rainis. Pēkšņi abu sarunu pārtrauca patīkami satraukta murdoņa no ielas. Ļaudis bariem bija iznākuši laukā un apņēmīgi devās uz priekšu – Esplanādes virzienā. „Positivus?” izbrīnīti novilka Aspazija. „Nē, Elziņ, tās taču Dzejas dienas!” lepni atbildēja Rainis.

„Šī rudens pievilcīgākais festivāls – divas nedēļas, vairāk nekā 20 ārzemju viesu, pašmāju dižgari un talantīgie jaunie mākslinieki, dažādās vietās Rīgā un citur Latvijā,” troksni uz ielas caur virtuves atvērto logu centās pārkliegt balss no radioaparāta. „Atļauj dzejai sevi pievilkt!” bija pēdējais, ko vēl dzirdēja Aspazija, sākot skriet līdzi pūlim.